[953] candēlābrum, brī, n. (candela), der Leuchter, Kandelaber, Cic. u.a.: in candelabro pendēre, Varr. sat. Men. 62. – / Nbf. candēlāber, brī, m., Arnob. 1, 59: candēlābrus, brī, m., Petr. 75, 10: Mask. Akk. candelabrum ardentem, Caecil. com. 111.